Darījumu skaits Latvijā: zeme un dzīvokļi vairs nav viens tirgus

Īsā atbilde

Latvijas nekustamā īpašuma tirgus vairs nav viens stāsts. Zemes darījumu skaits sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas — 12 mēnešu summa nokritusi no 20 355 (2022. gada decembris) līdz 16 747 (2026. gada aprīlis), tas ir −17,7 %. Dzīvokļu skaits tajā pašā laikā auga, sasniedza maksimumu 2025. gada oktobrī un tikko apgriezās.

2026. gada II ceturksnis ir pirmais kopš 2023. gada III ceturkšņa, kurā visi trīs darījumu veidi vienlaikus ir mīnusā — zeme −3,9 %, zeme ar ēkām −4,6 %, dzīvokļi −4,4 % pret to pašu ceturksni pērn.

Rakstā ir skaits, nevis prognoze. Neviena teikuma nav par to, kas notiks — 9. sadaļā ir uzskaitīts, ko šie dati nepasaka, arī tad, kad ļoti gribētos.

1. Darījumu skaits — trīs tirgi, ne viens

Cena kustas lēni un ar troksni. Darījumu skaits ir tas, ko var saskaitīt precīzi, un tas rāda kaut ko, ko kopējais «tirgus» rādītājs noslēpj: zeme un dzīvokļi pēdējos četros gados ir gājuši pretējos virzienos.

Zemes darījumu 12 mēnešu summa krīt kopš 2022. gada beigām un kopš tam ir zaudējusi 17,7 %. Dzīvokļu summa tajā pašā laikā auga — no 24 658 līdz maksimumam 26 403 2025. gada oktobrī. Zemei ar ēkām noturīgas tendences nav: atkarībā no tā, kuru gadu ņem par sākumu, iznāk gan mīnuss, gan pluss, tāpēc par to mēs neko neapgalvojam.

Darījumu skaits, 12 mēnešu slīdošā summa

Pēdējais pilnīgi noslēgtais mēnesis — 2026. gada aprīlis

Zeme bez ēkāmZeme ar ēkāmDzīvokļi

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Pēdējie ceturkšņi ir tur, kur aina mainās. Dzīvokļu izaugsme, kas 2025. gada sākumā bija +15,7 %, līdz 2026. gada I ceturksnim nokrita līdz +0,4 % un II ceturksnī pārgāja mīnusā. Zemei mīnuss nav jauns — jauns ir tas, ka tagad tam pievienojušies pārējie divi.

Izmaiņa pret to pašu ceturksni pērn, %

Koriģēts pēc reģistrācijas nobīdes · svītrots = periods, kurā vēl ienāks darījumi

Zeme bez ēkāmZeme ar ēkāmDzīvokļinepilns periods, koriģēts

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Pusgada bilance ir mērenāka, nekā izklausās. Janvāris–jūnijs 2026 pret to pašu periodu pērn, koriģēts pēc reģistrācijas nobīdes: zemei −1,6 %, zemei ar ēkām −3,8 %, dzīvokļiem −2,1 %, kopā −2,2 %. Bez korekcijas, tikai ar to, kas datos jau ir: −3,9 %, −6,4 %, −3,5 % un −4,2 %. Patiesība ir kaut kur pa vidu, un abos gadījumos tas ir pieklusinājums, nevis sabrukums.

Ko ar to darīt. Ja jums pieder zeme, pircēju plūsma ap jūsu īpašumu ir plānāka nekā pirms trim gadiem — rēķinieties ar garāku pārdošanas laiku un ar to, ka viena piedāvājuma noraidīšana var maksāt mēnešus. Ja jums pieder dzīvoklis, pēdējos gados bijāt augošā plūsmā, un tā tikko apgriezās; tas ir arguments nevilcināt, ja pārdošana tāpat bija plānā. Un neviens no jums nedrīkst lasīt vienu un to pašu «tirgus apskatu» — jums notiek dažādas lietas.

2. Kas ir pircējs

Lauku zemes īpašnieks parasti iedomājas, ka pircējs būs kaimiņš vai vietējais saimnieks. Datos tā nav. Paņēmām pēdējo 12 mēnešu darījumus, kuros īpašums kopš tam nav pārdots vēlreiz — tātad tagadējais īpašnieks ir arī pircējs — un paskatījāmies, kas viņš ir.

Virs 10 hektāriem deviņi no desmit īpašumiem, kas pēdējā gadā mainīja saimnieku, tagad pieder uzņēmumam. Gradients ir vienmērīgs pa visām platības grupām, un tas nav izlases svārstība: kopā šajā aprēķinā ir 45 211 īpašumu.

Cik bieži zemes pircējs ir uzņēmums

Pēdējie 12 mēneši · zemes darījumi bez ēkām

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Salīdzinājumam: visā zemes un būvju īpašumu fondā uzņēmumiem pieder 16,0 %. Pēdējo 12 mēnešu pircējos — 34,9 %, tas ir 2,18 reizes vairāk nekā fondā. Dzīvokļiem attiecība ir tieši tāda pati (6,96 % pret 3,21 % fondā = 2,17 ×), lai gan pats līmenis ir daudz zemāks.

Ģeogrāfija atšķiras krasi. Krāslavas novadā uzņēmumi ir 66,2 % pēdējā gada zemes un būvju pircēju, Preiļu novadā 63,6 %, Balvu 60,5 %, Alūksnes 59,2 %. Otrā galā ir Saulkrastu novads (8,1 %), Daugavpils (9,1 %) un Ventspils (11,3 %). Rīgā — 20,5 %.

Pa lietojumam: lauksaimniecības zemē (vismaz 3 ha, vismaz 80 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes) uzņēmumi ir 80,5 % pircēju, mežā 79,5 %, apbūves un pārējā zemē 41,4 %.

Ko ar to darīt. Ja pārdodat gabalu, kas lielāks par 10 ha, jūsu sarunu biedrs, visticamāk, ir uzņēmums — ar juristu, ar rēķinu un ar pacietību. Tas maina trīs lietas: cenu pamatot ar datiem, nevis ar sajūtu; rēķināties, ka otra puse ir salīdzinājusi jūsu gabalu ar citiem; un nepieņemt pirmo piedāvājumu par galīgo. Latgalē tas pats attiecas arī uz maziem gabaliem.

3. Cik bieži īpašums vispār maina saimnieku

Ir noderīgāks rādītājs par «cik darījumu bija novadā» — cik liela daļa īpašumu gadā maina saimnieku. Skaitītājs ir pēdējo 12 mēnešu darījumi, saucējs — VZD īpašumu reģistrs.

Latvijā zemes un būvju īpašumi mainīja saimnieku 3,03 % gadā — tas nozīmē, ka vidēji īpašums pāriet no rokas rokā reizi 33 gados. Dzīvokļiem 3,86 % jeb reizi 26 gados.

Starp novadiem starpība ir vairāk nekā trīskārtīga. Likvīdākie: Rīga 6,18 %, Mārupes novads 5,71 %, Salaspils novads 5,07 %, Jūrmala 4,99 %, Ķekavas novads 4,51 %. Otrā galā: Dobeles novads 1,86 %, Valkas 1,89 %, Balvu 2,08 %, Ludzas 2,13 %. Dobelē īpašums vidēji maina saimnieku reizi 54 gados, Rīgā — reizi 16.

Ko ar to darīt. Šis skaitlis ir tiešs pārdošanas laika rādītājs. Novadā ar 2 % apgrozāmību jūsu īpašums konkurē par trīsreiz retāku pircēju nekā Pierīgā — ja tur plānojat pārdot «pāris mēnešos», plāns ir nereāls, un cenu tas nelabos. Pircējam tas pats skaitlis nozīmē pretējo: retāks tirgus ir arī vājāka konkurence, tātad vairāk vietas sarunai.

4. Istabu skaits gandrīz neko nenozīmē

Ja paskatās uz visiem Latvijas dzīvokļu darījumiem kopā, aina ir viennozīmīga: vienistabas dzīvokļa mediānā cena ir 652 €/m², divistabu 776, trīsistabu 985, četristabu un lielāku 1 207 €/m². Izskatās, ka lielāki dzīvokļi maksā par kvadrātmetru par 85 % vairāk.

Tad mēs salīdzinājām dzīvokļus vienā un tajā pašā ēkā — 10 430 ēkas, kurās pārdoti gan mazāki, gan lielāki dzīvokļi, kopā 77 231 darījums. Starpība praktiski pazūd.

Uzcenojums par lielāku dzīvokli, €/m²

Blāvs — visa Latvija · piesātināts — viena un tā pati ēka

visa Latvijatajā pašā ēkā

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Aptuveni 90 % no «lielāks dzīvoklis = dārgāks par kvadrātmetru» ir vietas efekts, nevis istabu efekts. Lielāki dzīvokļi vienkārši biežāk atrodas tur, kur kvadrātmetrs maksā vairāk. To redz arī pa pilsētām: Rīgā vienistabas mediāna ir 970 €/m², Daugavpilī 204 €/m². Starpība starp pilsētām ir daudzkārt lielāka nekā starp istabu skaitiem vienā mājā.

Ko ar to darīt. Ja jums ir vienistabas dzīvoklis un jūs redzat, ka «trīsistabu Latvijā maksā 985 €/m², bet vienistabas 652», nepieņemiet, ka esat zaudējis 51 %. Jūsu pašu mājā tā pati starpība ir 6,9 %. Tas pats divistabu īpašniekam: valstī trīsistabu ir par 27 % dārgāks par kvadrātmetru, vienā ēkā — par 4 %. Cenu meklējiet no darījumiem jūsu ielā un jūsu mājā, ne no valsts vidējā pa istabu skaitam — citādi jūs vai nu pārprasīsiet un stāvēsiet, vai atdosiet lēti.

5. Nolietojums: viens burts reģistrā, puse cenas

Kopš 2025. gada 1. janvāra VZD ēku nolietojumu norāda grupās no V1 (teicams) līdz V5 (avārijas stāvoklis). Tas ir viens burts reģistrā, ko īpašnieks parasti nekad nav redzējis — un tas ir vērts apmēram pusi cenas.

Ēku nolietojums: cik pārdod un ko tās maksā

Darījumi ar zemi un ēkām 2025.–2026. I p. · n = 14 298

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Divas lietas šeit ir svarīgas. Pirmā: gandrīz katrā trešajā darījumā (30,3 %) sliktākā ēka ir V4 vai V5 — sliktā vai avārijas stāvoklī. (Ja skaita atsevišķas ēkas, nevis darījumus, tas ir 23,0 %: vienā darījumā bieži pāriet arī šķūņi un pieliekamie.) Otrā: ar kontrolēm ēkas platībai, zemes platībai, būves desmitgadei un novadam katra nolietojuma pakāpe atbilst aptuveni −19 % cenas. Neapstrādāti dati šo efektu pārspīlē, jo nolietojums iet kopā ar vecumu un ar izmēru — V1 ēku mediānā platība ir 209 m², V4 ēku 120 m².

Ko mēs nevaram pateikt: kā nolietojums mainījies laikā. Pirms 2025. gada šis lauks ir aizpildīts tikai 3,1 % darījumu, tāpēc laika rindu uzbūvēt nevar. Un V5 ar 261 novērojumu modelī nav statistiski atšķirams no V4 — tāpēc diagrammā tas ir blāvāks.

Ko ar to darīt. Pirms pārdošanas uzziniet savas ēkas V grupu — tā ir kadastra datos, un tā ir pirmais, ko pircējs redzēs. Ja jūs domājat, vai ieguldīt jumtā vai fasādē pirms pārdošanas, tas ir konkrētākais skaitlis, ko no darījumu datiem var iedot: viena pakāpe ir aptuveni piektā daļa cenas. Pircējam otrā puse: trešdaļā darījumu ir vismaz viena V4 vai V5 ēka, tāpēc «izdevīgā cena» bieži ir tieši nolietojuma cena.

6. Zemi arvien biežāk pārdod lētāk, nekā nopirka

Šis ir tiešākais mērījums tam, vai zemi šobrīd var pārdot dārgāk, nekā nopirkts. Paņēmām īpašumus, kas pārdoti divreiz ar identisku platību abos darījumos (tas izslēdz sadalīšanu un apvienošanu), un fiksējām turēšanas logu 0,5–2,0 gadi, lai salīdzinājumu nesajauktu dažādi turēšanas ilgumi.

Cik daļa ātro pārpārdevumu beidzas ar zaudējumu, %

Tas pats īpašums, identiska platība, turēts 0,5–2,0 gadus

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Zemei daļa, kas beidzas ar zaudējumu, pieauga no 18,9 % (2023) līdz 28,6 % (2025) un 27,6 % 2026. gada pirmajā pusē. Pirms trim gadiem ar zaudējumu beidzās katrs piektais ātrais pārpārdevums; tagad katrs ceturtais. Zemei arī pati pārdošanas reize saruka: mediānais reizinājums bija ×1,37 2023. gadā un ×1,19 2026. gadā. Dzīvokļiem tas nav noticis — tur rādītājs ir plakans un pēdējos gados pat zemāks.

Un pārpārdošana kļūst retāka: no 2022. gadā pirktajiem īpašumiem līdz 2026. gada jūnijam vēlreiz pārdoti 13,5 %, no 2023. gadā pirktajiem 11,1 %, no 2024. gadā pirktajiem 7,7 %.

Ko ar to darīt. Ja jūs pirkāt zemi kā ieguldījumu ar domu pārdot pēc gada vai diviem, šis ir brīdinājuma signāls, kas jau ir noticis, nevis prognoze. Rēķiniet ar to, ka ātra pārpārdošana šobrīd biežāk nekā agrāk beidzas nullē vai zem tās. Uzmanību: šī izlase rāda tikai ātros pārpārdevējus — par cilvēku, kurš zemi tur 20 gadus, šajos datos nav nekā.

7. Domājamā daļa maksā par 28–40 % mazāk

Domājamā daļa nav retums. Gandrīz katrs trešais zemes un ēkas darījums Latvijā (30,3 %) ir par domājamo daļu, ne par veselu īpašumu; zemes darījumos 24,0 %, dzīvokļos 7,0 %.

Un daļa nemaksā proporcionāli. Lauksaimniecības zemē pilns īpašums pārdodas par 4 200 €/ha, domājamā daļa par 2 500 €/ha — tā ir atlaide 40,5 % pret proporcionālo vērtību. Dzīvokļiem tā ir 27,8 %.

Dzīvokļu skaitlis ir vērts atsevišķas piezīmes, jo tur ir datu lamatas, kurās mēs paši gandrīz iekritām: dzīvokļa kopplatība datos netiek samazināta proporcionāli daļai. Ja to nepamana, iznāk 225 €/m² un «atlaide 72,5 %». Pareizi rēķinot sanāk 591 €/m² un 27,8 %. Kļūda būtu 45 procentpunkti.

Ko ar to darīt. Ja jūs mantojāt ceturto daļu no vecāku mājas, jūsu daļa tirgū nav ceturtā daļa no vērtības — tā ir ceturtā daļa mīnus aptuveni trešdaļa. Praksē tas nozīmē divus reālus ceļus: vai nu izpirkt pārējās daļas, vai vienoties ar pārējiem īpašniekiem un pārdot īpašumu veselu. Pārdot savu daļu atsevišķi ir dārgākais variants — un tieši to cilvēki dara visbiežāk.

8. Kad cilvēki pērk

Darījumu skaits ir izteikti sezonāls. Janvārī notiek par trešdaļu mazāk darījumu nekā augustā (indekss 83,7 pret 111,3, gada vidējais = 100). Dzīvokļu cena par kvadrātmetru tai pašai sezonai svārstās tikai 14 % robežās un bez skaidra raksta.

Sezonalitāte: skaits svārstās, cena gandrīz nē

Gada vidējais = 100 · pilni gadi 2022.–2025.

← Diagrammu var pavilkt uz sāniem →

Ko ar to darīt. Janvārī jūsu sludinājumu redzēs par trešdaļu mazāk cilvēku, bet cenu tas nesamazina — tātad gaidīt pavasari ir bez maksas, un steigties janvārī nav iemesla. Tas pats brīdina arī pret kļūdu lasīšanā: janvāra kritums statistikā nav tirgus kritums, tas ir kalendārs.

9. Ko šie dati nepasaka

Šī sadaļa ir tikpat svarīga kā iepriekšējās. Vairākas lietas, ko no šiem datiem ļoti gribētos izlasīt, tur nav — un mēs to pārbaudījām, nevis pieņēmām.

• Darījumu skaits nav agrīnais rādītājs cenai. Mēs to pārbaudījām divos veidos — nacionālā kroskorelācijā (42 mēneši) un panelī ar novadu un ceturkšņu fiksētajiem efektiem. Stiprākā sakarība ir vienlaicīga, ne nobīdīta. Datos ir viens pilns cikls, kurā skaita pagrieziens nāca 1–2 ceturkšņus pirms cenas pagrieziena, bet divi pagriezieni vienā ciklā nav likums. Ar to nedrīkst apgalvot, kas notiks tālāk, un mēs to nedarām.
• Kāpēc kādā pagastā skaits palēcās. Ir pagasti, kur pēdējā gadā darījumu skaits mainījies par ±50–80 %, bet bāze tur ir 25–150 darījumu, un tādā izlasē tas ir parasts troksnis. Lai pateiktu kāpēc, vajadzētu būvatļauju, apbūves zonu izmaiņu vai ceļu datus, kuru šajās datubāzēs nav. Minēt mēs nemēģinām.
• Vai uzņēmumu daļa pircējos aug. Īpašnieka veids datos ir momentuzņēmums, ne pircējs darījuma brīdī. Vecākiem gadiem tas rada tik platas robežas, ka tendenci apstiprināt nevar. Tāpēc visi 2. sadaļas skaitļi attiecas tikai uz pēdējiem 12 mēnešiem.
• Zemes ar ēkām darījumu skaita tendence. Zīme mainās atkarībā no tā, kuru gadu ņem par sākumu. Mēs to nesaucam ne par kritumu, ne par pieaugumu.
• Cik ilgi cilvēki tur īpašumu patiesībā. Datu logs ir 4,5 gadi, tāpēc redzam tikai tos, kas pārdod ātri.

10. Metodika

• Avots: Valsts zemes dienesta Nekustamā īpašuma tirgus datubāze (NĪTIS), publiskie darījumu dati. Apstrāde: KALME, SIA.
• Apjoms: 251 015 unikālu darījumu, no tiem 240 170 kopš 2022. gada. Jaunākais darījums datos — 2026. gada 6. augusts.
• Dublikāti: viens darījums avotā parādās vairākās rindās (piemēram, vairākas parceles vienā līgumā) — 347 807 rindas dod 251 015 darījumu. Katrs darījums skaitīts vienu reizi pēc darījuma identifikatora.
• Kāpēc sākums ir 2022. gads: pirms 2021. gada novembra datos ir 30–400 darījumu mēnesī — tas ir nepilnīgs segums, ne tirgus. 2021. gada decembris sasniedz tikai ~73 % no sezonāli gaidāmā līmeņa. No 2022. gada janvāra rinda ir stabila.
• Vai 2022. gads nav administratīvi uzpūsts: pārbaudīts. Nulles un simbolisku summu īpatsvars ir 0,00 % visos mēnešos; lielākā atsevišķā diena datos ir 2024. gada 19. decembris, ne 2022. gadā; un 2022.→2023. gada kritums nepazūd, filtrējot darījumus zem 1 000 € vai 5 000 €.
• Novadu robežas: dati lieto šodienas piesaisti visiem gadiem, tāpēc salīdzinājums «novads 2022 pret 2026» ir korekts. Vienīgā izmaiņa ir Varakļāni (Varakļānu novads → Madonas novads no 2026. gada) — 363 darījumi jeb 0,145 % no visiem.
• Reģistrācijas nobīde: izmērīta, salīdzinot to pašu datubāzi pirms un pēc 2026. gada augusta ielādes. Mēnesi pēc mēneša beigām datos ir 64 % zemes darījumu (reizinātājs ×1,56), 74 % zemes ar ēkām (×1,35) un 77 % dzīvokļu (×1,29). Ceturkšņu un pusgada izmaiņas ir koriģētas ar šiem reizinātājiem (kur tas darīts, tekstā ir pateikts, un pusgadam blakus ir arī nekoriģētie skaitļi); 2026. gada augusts nav lietots nekur.
• Atkārtotie pārdevumi (6. sadaļa): viens un tas pats īpašums, divi secīgi darījumi, identiska platība abos (tas izslēdz sadalīšanu un apvienošanu), turēšanas logs fiksēts 0,5–2,0 gadi, abos darījumos pilns īpašums. Datu logs ir 4,5 gadi, tāpēc izlasē ir tikai ātrie pārpārdevēji — tas nav tipiska īpašnieka ienesīgums. Zemes un zemes ar ēkām rindas neatkarīgā pārrēķinā atkārtojas ar 0,1–1,5 procentpunkta atšķirību; dzīvokļu rindai neatkarīgais pārrēķins dod par 3–5 punktiem augstāku līmeni, tāpēc dzīvokļiem lasiet virzienu (nepieaug), ne līmeni.
• Nolietojuma skaitīšana: vienā darījumā var būt vairākas ēkas, tāpēc darījumam piešķirta tā sliktākā V grupa. Tā rēķināti gan 14 298 darījumi, gan 30,3 %. Skaitot atsevišķas ēku rindas (42 218), V4 un V5 daļa ir 23,0 %.
• Cenas: mediāna, ne vidējais aritmētiskais. Lauksaimniecības zemes €/ha rēķināts no pilniem īpašumiem (bez domājamām daļām), vismaz 3 ha, vismaz 80 % lauksaimniecībā izmantojamās zemes, summa vismaz 1 000 €, vērtības ārpus 100–50 000 €/ha atmestas.
• Dzīvokļu €/m²: tikai pilni īpašumi. Domājamām daļām dzīvokļa kopplatība datos nav samazināta proporcionāli, tāpēc tās jārēķina, dalot ar daļas saucēju — citādi €/m² iznāk aptuveni trīsreiz par zemu.
• Domājamo daļu īpatsvars zemes un ēku darījumos rēķināts pēc būves daļas saucēja (30,3 %); pēc zemes daļas saucēja tas pats rādītājs ir 23,2 %.
• Kas ir pircējs: darījumi savienoti ar VZD īpašumu reģistru, un ņemti tikai tie, kuros konkrētais darījums ir īpašuma pēdējais. Īpašnieka veids ir momentuzņēmums (2026. gada augusta sākums), tāpēc logs ir tikai 12 mēneši.
• Nolietojums: V1–V5 grupas pieejamas no 2025. gada 1. janvāra (100 % seguma), pirms tam 3,1 %. Cenu efekts no modeļa log(summa) ~ V grupa + log(ēkas m²) + log(zemes ha) + būves desmitgade + novads, n = 8 676, R² = 0,533.
• Meža darījumu cenas šajā rakstā nav. Publiskā meža darījuma cena bieži nav visa samaksātā summa, jo mežu pērk ar dalītiem līgumiem — par to ir atsevišķs raksts.
• Fizisko personu dati netiek publicēti.

Rakstā nav neviena prognozēta, modelēta vai aplēsta nākotnes skaitļa. Vienīgā aplēse ir reģistrācijas nobīdes korekcija, un tā ir izmērīta, nevis pieņemta; kur tā lietota, tas ir pateikts.

11. Biežākie jautājumi

Vai nekustamā īpašuma darījumu skaits Latvijā krīt?

Atkarīgs no tā, kas jums pieder. Zemes darījumu skaits sarūk ceturto gadu pēc kārtas (−17,7 % kopš 2022. gada decembra). Dzīvokļu skaits līdz 2025. gada oktobrim auga un tikai pēc tam sāka slīdēt. 2026. gada II ceturksnis ir pirmais kopš 2023. gada, kurā mīnusā ir visi trīs veidi vienlaikus.

Kāpēc pēdējie mēneši datos izskatās daudz sliktāki?

Tāpēc, ka darījums nonāk reģistrā ar nobīdi. Mēnesi pēc mēneša beigām datos ir tikai 64 % zemes darījumu. Nekoriģēts 2026. gada jūlijs zemei rāda −44,1 %, koriģēts −13,1 %. Ja kāds rāda pēdējo mēnesi bez korekcijas, tas rāda reģistrācijas ātrumu, ne tirgu.

Vai lielāks dzīvoklis ir izdevīgāks ieguldījums?

No šiem datiem to secināt nevar. Var secināt to, ka valsts mēroga starpība starp istabu skaitiem (līdz +85 % par kvadrātmetru) vienā un tajā pašā ēkā sarūk līdz 3–7 %. Pārējais nāk no vietas.

Vai KALME novērtē manu īpašumu?

Nē. Mēs rādām reāli reģistrētus darījumus tur, kur tie notika, ar platību, zemes sastāvu un datumu. Secinājumu par savu īpašumu izdara pats lasītājs. KALME nav darījuma puse un nav mākleris.

Cik bieži šos skaitļus atjaunina?

Darījumu datubāze tiek papildināta katru mēnesi. Šo rakstu pārrēķinām reizi ceturksnī; pēdējais pārrēķins norādīts pie datuma raksta sākumā.

Avoti un licences

• Darījumu dati: Nekustamā īpašuma tirgus datubāze (NĪTIS), © Valsts zemes dienests, atvērtie dati. Īpašumu un īpašnieku veidu reģistrs — turpat. Apstrāde: KALME, SIA.
• Ortofoto: © Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2022.–2024. Attēls sagatavots no LĢIA ortofoto seguma (krāsainā spektra 8. cikls), ko izmanto arī KALME karte.
• Aprēķinu veica KALME, SIA (reģ. Nr. 43603092426). Jautājumi un labojumi: [email protected].